Tuvākā perioda prognoze pašnāvību rādītājos pasaulē nav iepriecinoša. COVID-19 pandēmijai izplatoties, eksperti prognozē ievērojamu pašnāvību skaita pieaugumu, kā galvenos ietekmes faktorus minot bezdarba un nabadzības pieaugumu, alkohola un narkotisko vielu lietošanas apjomu palielināšanos, bailēm par nezināmo un potenciālo izolāciju un distancēšanos vīrusa izplatības laikā.

COVID-19 epidēmijas laikā Ķīnā tika veikts apjomīgs pētījums, kurā kopumā tika aptaujāti 52 730 respondenti. 35% atzina, ka pandēmijas laikā piedzīvo psiholoģiskus un psihiskus izaicinājumus un saasinājumus. Līdzīgi rezultāti tika novēroti arī pētījumā ASV, kur 45% pieaugušo norādīja, ka viņu psihisko stabilitāti negatīvi ietekmē tieši raizes un stress, kas saistās ar COVID-19 straujo izplatību. Šajā periodā tika novērots arī rekordliels sieviešu skaits, t.i., 27%, kas meklēja profesionālu palīdzību psihiskās veselības uzlabošanai. Globālā aprūpes aģentūras pārstāvji norādīja, ka galvenais psihisko diagnožu saasinājums skaidrojams tieši ar ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem.

Lai gan nav zinātniski apstiprināts, ka COVID-19 pandēmijas ietekme varētu palielināt pašnāvību skaitu, jau tagad vērojama tendence- cilvēki bieži palīdzību meklē krīzes un uzticības palīdzības institūcijās pa tālruni. Dienesti norāda, ka pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi ir saasinājuši psihiska rakstura veselības traucējumus daudzos.

Pandēmija 2020. gadā pamatīgi ietekmē cilvēku individuālo psihisko labsajūtu. Daudzi no zvanītājiem norāda, ka satraucas tieši par darba vai biznesa satricinājumiem un finansiālo stāvokli, kas rada bailes un bažas par saistību izpildi, piemēram, par īres un kredītu nomaksu, nespēju sniegt atbalstu ģimenes finansiālai labklājībai, kā arī bailes no visa zaudēšanas.  

Ne visas pašnāvības tiek saistītas ar psihisko veselību un labsajūtu, tomēr liela daļa no cilvēkiem, kas ir atņēmuši sev dzīvību 12 mēnešu periodā, ir meklējuši profesionālu psihisko palīdzību. Pašnāvības ir kompleksa problēma, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Katru gadu aptuveni 800 000 cilvēku visā pasaulē izdara pašnāvību, vienlaikus netiek uzskaitīti vai identificēti pašnāvības mēģinājumi, tādējādi to skaits varētu būt lielāks. Aprēķināts, ka katras 40 sekundes, viens cilvēks zaudē dzīvību izdarot pašnāvību. 2020. gada prognozes norāda, ka sekunžu intervāls samazināsies, t.i., katras 20 sekundes viens cilvēks zaudēs dzīvību izdarot pašnāvību.

Globāli statistiski augstākais pašnāvību skaits ir cilvēku vidū, kuru vecums pārsniedz 70 gadu slieksni. Interesanti, ka pašnāvību skaita līkne lineāri pieaug, pieaugot cilvēku vecumam. Latvijā 2020. gada pirmajā ceturksnī kopumā izdarītas 25 pašnāvības pēc SPKC datiem.

0

2016

0

2017

0

2018

0

2019

0 +

2020

Atpazīsti pašnāvības riskus!

Katra “veiksmīga” pašnāvība ir traģēdija ģimenē, vietējā kopienā un valstī, kas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz tiem, kas to ir tieši vai netieši piedzīvojuši. Pašnāvību cēloņi ir dažādi un nav definēts viens konkrēts iemesls, kāpēc cilvēki izšķiras par tādu lēmumu.

Ir dažādi faktori, kas ietekmējuši lēmuma pieņemšanu, t.sk. sociālie, psiholoģiskie, psihiskie un kultūras faktori, kas var kalpot par iemeslu pašnāvības īstenošanai. Daudzos gadījumos pašnāvības mēģinājums seko pēc ilga pašnāvniecisku domu vai emociju perioda, taču ir arī gadījumi, ka mēģinājums ir impulsīvs.

Kamēr saistība starp pašnāvībām un psihisko veselību (lielākoties depresiju un atkarībām) ir novērojama attīstītajās valstīs ar augtu ienākumu līmeni, daudzas pašnāvības tiek pastrādātas pēkšņas krīzes apstākļos. Šīs krīzes manifestējas kā emocionālais sabrukums, nespēja tikt galā ar dzīves radītiem stresoriem, piemēram, problēmām finansiālajā vai attiecību jomā, vai arī hronisku sāpju vai slimību ietekmē. Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas informāciju, visnozīmīgākais pašnāvības riska faktors ir iepriekšējs mēģinājums. Aptuveni 70% no pašnāvības mēģinājumā izdzīvojušo vairs nemēģina izdarīt pašnāvību un 23% nākamie pašnāvības mēģinājumi nav fatāli. Savukārt 7% no izdzīvojušiem izšķiras atkārtot mēģinājumu līdz izdodas atņemt sev dzīvību.

Pašnāvība ir otrais vadošais nāves iemesls globāli jauniešiem vecumā no 15-29 gadiem 2016. gadā.

. Eiropā 2016. gadā piektā daļa no nāves gadījumiem jauniešu  vidū vecumā no 15-29 gadiem,  bija saistīti ar pašnāvībām, kas ir ap 24 000 pašnāvību. Salīdzinot pa vecumu grupām, pašnāvības nav pat TOP 10 nāves cēloņu sarakstā vecākām vecuma grupām. Fakts, ka statistikas dati šajā vecuma grupā ik gadus pieaug, rada bažas un uztraukumu ārstos, pētniekos un politiķos valstiskā līmenī.

Paaugošais jauniešu pašnāvnieciskuma rādītājs rada graujošu ietekmi uz psihosociālo un sociālekonomisko stāvokli nacionālā līmenī. No sabiedrības psihiskās veselības perspektīvas, jauniešu pašnāvības ir nākotnes izaicinājums, uzsverot efektīvu preventīvu pasākumu nozīmi un organizēšanu.

Pašnāvību riska faktori jauniešu vidū

Lielākā daļa psihiskās veselības ekspertu, runājot par pašnāvībām, norāda, ka nedrīkst izdalīt vienu cēloni vai ietekmes faktoru.  Uz cēloni ir jāskatās kompleksi.

Vienlaikus tāds faktors kā psihiska rakstura saslimšanas iepriekš vai narkotisko un alkoholisko  vielu atkarības, palielina pašnāvības iespējamības risku jauniešu vidū. Liela problēma ir tā, ka psihiskās veselības aprūpes iestādēm un zinātniekiem nav pietiekams datu masīvs, lai izdarītu konkrētus secinājumus attiecībā uz iepriekš minētā faktora ietekmi. Pētījumi saistībā ar priekšlaicīgu intervenci tādās formās, kā pašnāvības pazīmju un faktoru identificēšana un izzināšana neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļās vai ģimenes ārstu praksēs, spēlētu būtisku lomu pašnāvību priekšlaicīgai novēršanai. Tāpat svarīgs preventīvs pasākums būtu dalīšanās ar pozitīvo pieredzi no cilvēkiem, kas pārvarējuši pašnāvnieciskas tieksmes un domas.

Psihiskā veselība

Depresija un citi garastāvokļa traucējumi ir plaši izplatīts cēlonis pašnāvību īstenošanai. Gandrīz 90% pašnāvību gadījumos cilvēks ir cietis no psihiska rakstura traucējumiem. Šajā gadījumā jāizceļ:

  • Garastāvokļa traucējumi, lielākoties, depresija, kas diagnosticēta lielākai daļai pašnāvnieku;
  • Bieži vien pašnāvības īstenošana ir sekas dažādām citām psihiskām saslimšanām.

Pašnāvības mēģinājumi

Kā jau iepriekš minēts, pētniekiem ir izveidojies stingrs viedoklis par sasaisti ar iepriekšējiem pašnāvības mēģinājumiem, paškaitējuma gadījumiem un realizētajām pašnāvībām. Aptuveni 25%-30% no visiem pašnāvību gadījumiem ir atkārtoti mēģinājumi.

Personības īpašības

Pirmkārt, pašnāvība bieži tiek asociēta ar impulsīvu rīcību, lai gan pašnāvnieciskas domas var raisīties vairākas nedēļas, mēnešus vai pat gadus, pāreja no pašnāvības domas līdz reālai rīcībai  bieži vien notiek pēkšņi, negaidīti un impulsīvi, it sevišķi jauniešu vidū.

Jauniešiem, kas izdarījuši pašnāvību, vairumā gadījumu novērotas sliktākas problēmu risināšanas prasmes nekā viņu vienaudžiem. Raksturojot viņu ikdienas rīcību, bieži redzama pasīva attieksme pret lietām un notikumiem. Tipiska ir nostāja, ka kāds cits atrisinās viņu problēmas viņa vietā, tas attiecināms gan uz vienkāršākām, gan sarežģītākām situācijām.

Tāpat starp jauniešu pašnāvības upuriem novērojama arī nelokāms domāšanas veids, t.i., kad cilvēks piedzīvo notikumu vai izrāda savu pieredzi tikai kā “melnu” un “baltu”, tas nozīmē, ka viss ir tikai vai nu labs vai slikts, ar šauru robežšķirtni, neredzot kompromisa vai vidusceļa iespējamību. Tas attiecas arī uz jauniešu pašapziņu. Nespēja risināt problēmas un kontrolēt garastāvokļa maiņas bieži rada nedrošību, zemu pašefektivitāti un pašpārliecinātības trūkumu, kas var novest līdz agresivitātei, emocionālām krīzēm un pašnāvnieciskām domām, it sevišķi, ja tas kombinējas ar personības īpašību perfekcionismu.

Ģimenes faktori

Statistiski 50% pašnāvību gadījumos ir iejaukti dažādi ģimenes faktori. Viens no galvenajiem ietekmes faktoriem ir psihiskās saslimšanas ģimenes locekļu vidū, it īpaši depresijas un atkarību gadījumos. Adopcijas gadījumos dati norāda, ka pašnāvniecisku domu rašanās izpaužas vairāk starp bioloģiskiem radiniekiem nekā adoptētiem ģimenes locekļiem, tādējādi var secināt, ka sakarība izgaismo ģenētiskus aspektus.

Slikta savstarpējā komunikācija ģimenes iekšienē arī tiek minēta kā viens no rīcības ietekmes faktoriem. Šajā gadījumā komunikācija netiek attiecināta uz bērniem un to konkrētām problēmām, bet gan uz vispārīgo komunikāciju starp ģimenes locekļiem. Pētījumi rāda, ka tiešie konflikti ar vecākiem var veicināt uz pašnāvniecisku domu rašanos, vienlaikus tāda pati ietekme vērojama arī komunikācijas trūkumā un nevērība pret citu komunikācijas vajadzībām.

Vardarbība ģimenē arī ir klātesošs faktors, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu. Vardarbības pieredzējums tieši ietekmē jaunieša problēmu risināšanas prasmes un pieejas modeļus. Vecāku šķiršanās kā aspekts minimāli tiek asociēts kā iemesls pašnāvības veikšanai.

Dzīves notikumi

Pašnāvības riska faktori tieši tiek sasaistīti ar dažādiem notikumiem cilvēka dzīvē, daži no notikumiem kā cēloņi veicot izpēti parādās statistiski biežāk.

Mūsdienu jaunietim svarīga ir piederība un dalība sociālās grupās, tādējādi veidojot attiecības un veicinot pašpārliecinātību un savu identitāti. Tādēļ nav liels pārsteigums, ka iekšējie pārdzīvojumi, kā piemēram šķiršanās, drauga nāve un vienaudžu atraidījums, var radīt milzīgu ietekmi uz jaunieti. Vienā no pieciem pašnāvību gadījumiem šie aspekti spēlē nozīmīgu lomu.

COVID-19 izplatība

Sociālā distancēšanās un ierobežojumi veicina psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības patofizioloģiju.

Riski, kas saistīti ar COVID-19 izplatību var izraisīt ar stresu saistītus psihiskos traucējumus, pašnāvnieciskas tieksmes un satricināt psihiski nestabilākus cilvēkus, tostarp arī tieši ietekmēt cilvēkus ar esošiem, diagnosticētiem psihiskiem traucējumiem.

Imitācija un iespaidošanās

Jaunieši bieži vien pakļaujas un pārņem citu cilvēku (elku un autoritāšu) uzvedības modeli nekā vecāka gada gājuma cilvēki.  Pašnāvniecisku uzvedību jauniešos rada tiešais kontakts viņu ikdienas dzīvē, piemēram, vienaudžu grupas, draugi, skolas vide, tāpat iespējamais cēlonis var būt masu mediji un sociālie tīkli.

Jauniešus var ietekmēt neskaitāmi faktori. Pirmkārt svarīga ir tuvība starp viņa un viņa elka vai autoritātes uzvedības modeli, t.i.  jaunietis identificē kopīgas īpašības un līdzības pārņemot un rīkojoties, kā šis cilvēks, asociē savas grūtības ar viņa dzīves grūtībām vai vienkārši apbrīno viņu, parasti tas attiecināms uz slavenībām. Otrkārt, svarīgi ir kādā perspektīvā elka uzvedības modelis tiek atspoguļots jaunietim, ja tas ir pozitīvs, piemēram, piemēram elks ir drosmīgs vai cienījams, tas var ļoti ietekmēt jaunieša personības šķautnes un attīstības perspektīvu. Treškārt, svarīgs ir pozitīvās informācijas plūsmas biežums un kanāli, kādā tie nonāk pie jaunieša.

Līdzekļu pieejamība

Cilvēki, kas apsver pašnāvības domu parasti ir nepārprotami savā lēmumā. Pāreja starp pašnāvniecisku domu līdz reālai rīcībai bieži rodas impulsīvi, reakcijas veidā uz psihosociālu stresoru. Daži pētījumi rāda, ka fizisko pašnāvības līdzekļu pieejamības ierobežošana var kalpot kā nozīmīga pašnāvību priekšlaicīgas novēršanas stratēģija. 

Kā sarunāties ar cilvēku, kas apsver pašnāvību?

Ja kāds no Jūsu paziņām vai draugiem atrodas riska apstākļos izdarīt pašnāvību, nekavējoties meklējiet profesionālu palīdzību un sazinieties ar mums!

Bīstama situācija ir tad, kad cilvēkam ir pieejami medikamenti, ieroči vai cita veida līdzekļi pašnāvības īstenošanai. Iespēju robežās neatstājiet viņu vienatnē un centieties aizvākt no viņa redzes loka visus iespējamos palīglīdzekļus pašnāvības īstenošanai. Kad viss tas ir izdarīts, dodieties uz slimnīcu. Tur ārsti novērtēs viņa psihisko un fizisko stāvokli, izstrādājot turpmāku ārstēšanas plānu. Lai gan uzskatāt, ka draudi ir pavisam reāli, taču nav nenovēršami, ir svarīgi rīkoties. Svarīgs ir ilgtermiņa atbalsts un rūpes, kas iedrošina konkrēto cilvēku meklēt profesionālu palīdzību. Svarīgi ir uzklausīt. Palīdzība ir pieejama vienmēr.

Izrādiet atbalstu

Jūsu, kā atbalsta personas loma ir sniegt atbalstu un izjust empātiju. Veiksmīgas komunikācijas  pamatā ir nebūt noraidošam un nosodošam par Jūsu drauga izjūtām un emocijām.

Runājiet no sirds

Nav pareizu un nepareizu vārdu sarunā ar kādu, kas Jums rūp. Esiet Jūs paši. Parādiet rūpes, sniedziet plecu uz kā izraudāties vai atrodiet atbalsta veidu, kas Jums abiem ir pieņemams. Pētījumi ir pierādījuši, ka apzinoties savu pieredzi un emocijas, cilvēkos samazinās pašnāvnieciskās tieksmes un domas.

Uzklausiet

Šis ir pats svarīgākais solis. Pašnāvnieks parasti jūtas piesiets nolemtā un neizbēgamā situācijā. Viņš vairs neredz izeju. Piedāvājiet viņu uzklausīt un izteikt savas emocijas un bažas, dusmas un vientulību. Dažreiz ar to arī pietiek, lai sniegtu cilvēkam vismaz īslaicīgu atvieglojumu.

Esiet atvērts

Esiet pacietīgs, neizturieties nosodoši. Esiet mierīgs un pieņemošs. Jūsu sarunu biedrs uztvers Jūsu atvērtību un centīsies to pārņemt, veicinot dziļāku komunikāciju.

Apstipriniet viņu pašnāvnieciskās domas

Nekad nebaidieties jautāt: “Vai Tev ir domas par pašnāvību?”

Pētījumi norāda, ka uzdodot jautājumu tuvam cilvēkam, kas atrodas pašnāvības riska zonā, tas neveicina pašnāvniecisku domu pastiprināšanos. Jautājot, Jūs nesējat pašnāvnieciskas idejas, tieši pretēji, jautājot, Jūs iegūstat svarīgu informāciju, kas palīdz stratēģiski izvērtēt turpmāko rīcību, lai palīdzētu.

Atļaujiet runāt

Nepārtraukta komunikācija veicinās saasināto emociju izlādi un palīdzēs nomierināties. Jo ilgāk atļausiet cilvēkam runāt, jo labāk novadīsiet viņa emociju izlādi. Esiet gatavi ik pa laikam pārbaudīt un uzrunāt cilvēku turpmāko pāris stundu, dienu un nedēļu ietvarā. Zinot, ka kāds ir informēts un ieinteresēts viņa situācija ir liels morālais pienesums ceļā uz atveseļošanos.

KAD MEKLĒT PROFESIONĀLU PALĪDZĪBU?

Ja sarunas laikā, identificējat reālas briesmas, nekavējoties sazinieties ar neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu. Sagatavojieties, jo Jūsu rīcībai var sekot pretreakcija dusmu un pārmetumu par nodevību formā. Juma varētu šķist, ka Jūs zaudējat konkrētā cilvēka uzticību un draudzību, taču nevajag aizmirst, ka Jūs palīdzat izvairīties no daudz briesmīgākām sekām.

Izvairieties no problēmu risināšanas

Nepiedāvājiet ātrus risinājumus un nenononieciniet viņa emocijas un jūtas. Atcerieties, ka racionāli argumenti nepalīdz cilvēkiem ar pašnāvnieciskām domām. Esiet empātiski un līdzjūtīgi viņa izjūtām, nenosodiet.

Izvairieties no frāzēm: “Nav jau tik slikti,” “Esi pozitīvāks” vai “Tu esi egoistisks”. Noniecinot vai neizvērtējot situācijas nopietnību, var radīt pretēju reakciju, vienlaikus verbāla komunikācija un savu sajūtu izteikšana vārdos ir milzīgs solis. Svarīgākais, ir kad cilvēks jūtas slikti, iekāpt viņa kurpēs un sajūtās nevis pielīdzināt tās kāda cita sajūtām.

VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” sniedz akūto psihiatrisko palīdzību 24/7.

Nepieciešamības gadījumā diennakts jebkurā laikā iespējams sazināties ar slimnīcu pa tālruni 25480566.