Psihoemocionālā stabilitāte krīzes situācijā

 Psihoemocionālā stabilitāte krīzes situācijā

Šobrīd ikvienā no mums iegriezts plaša spektra emociju karuselis- naids mijas ar skumjām, bezspēcība ar lepnumu, pārliecība ar šaubām. Šajās nedēļās, savu iespēju robežās, ik katrs no mums nesavtīgi iesaistījies palīdzības sniegšanā Ukraiņu tautai, taču nevaram aizmirst viens par otru šeit, Latvijā.

Psihoemocionālā spriedze aug ne tikai sabiedrībā kopumā, bet ikkatrā no mums, tāpēc ir būtiski būt zinošiem, kā atpazīt psihoemocionālus traucējumus krīzes situācijā, kā palīdzēt sev un saviem tuvajiem adaptēties apstākļiem, saglabāt mieru un racionāli izvērtēt situāciju, lai varētu rīkoties neradot liekus riskus, pat ja pašreizēja situācijā apdraudējums nav tiešs, tik un tā bailes, bažas un nedrošība par nākotni, var radīt patstāvīgu spriedzes un stresa stāvokli, kas var gan īstermiņā, gan ilgtermiņā atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz psihisko, gan fizisko veselību.

Kas ir krīze? Tā ir nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz cilvēka pieejamo resursu kapacitāti un ierobežo adaptācijas mehānismus šo sarežģījumu pārvarēšanai. Krīzē cilvēki var rīkoties spontāni, pieaugot nejaušības principam, radot bīstamas, neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas. Kad izaicinājumi ir lielāki par mūsu spēju tos risināt, mēs izjūtam stresu. Katram cilvēkam stresa reakcijas pazīmes var izpausties citādāk, šie simptomi var parādīties arī vēlāk dzīves laikā. Faktiskais stresa cēlonis cilvēkiem ir atšķirīgs: kādam situācija var būt nepatīkama, bet citam tā var šķist izaicinoša. Stresu rada mūsu pašu subjektīvā uztvere, atkarībā no mūsu personības iezīmēm, pieredzes, intelekta un kognitīviem procesiem, ieradumiem, pieejamajiem resursiem utml.

Biežākās pazīmes un simptomi, ka parādās cilvēkiem krīzes situācijās:

  • Grūtības izpildīt uzdevumus, nespēja pieņemt lēmumus;
  • Problēmas ar koncentrēšanos, atmiņas pavājināšanās;
  • Bailes, satraukums par nākotni, bezcerības un izmisuma sajūta;
  • Apātija, emocionāla nejūtība, pasivitāte;
  • Aizkaitināmība un nemotivētas dusmas;
  • Skumjas, depresīvs noskaņojums, izolētības un pamestības sajūta;
  • Galvassāpes, vēdera darbības traucējumi, apetītes izmaiņas;
  • Bezmiegs, grūtības iemigt;
  • Pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana.

Daži padomi, kā tikt galā ar stresu un spriedzi dažādās krīzes situācijās:

  • Runājiet ar citiem par to kā jūtaties, šādi jūs atvieglosiet stresu un sapratīsiet, kā citi cilvēki uztver situāciju. Lūdziet palīdzību, tā nav vājuma pazīme. Runājiet ar radiniekiem, draugiem, psihologu. Neļaujiet sev noizolēties. Koncentrējieties uz to, kas šobrīd ir vissvarīgākais. Apzinieties, ko varat kontrolēt un ko nevarat.
  • Rūpējieties par savu fizisko veselību: regulāras sporta aktivitātes, veltiet laiku atpūtai un pašrefleksijai, izvairieties no pārmērīgas apreibinošu lietošanas, ēdiet veselīgi. Ierobežojiet pārtikas produktus, kas satur daudz tauku un kaloriju, samaziniet cukura un sāls patēriņu.
  • Kontrolējiet un filtrējiet kādu informāciju iegūstat no ziņu medijiem. Izvairieties no pārmērīgas televīzijas ziņu pārraižu skatīšanās un interneta lietošanas. Dezinformācija, propaganda, grafiski attēli, informācijas haoss un pārpilnība var kaitēt jūsu emocionālajai labsajūtai, ka arī iespaidot jūsu domas un pārliecības.
  • Pievērsieties aktivitātēm, kuras jums šķiet relaksējošas un nomierinošas, piem. stādiet ziedus, apmeklējiet koncertus, mākslas izstādes galerijās, vai relaksācijas procedūras SPA. Nekautrējieties sevi palutināt.
  • Dariet vairāk pozitīva: iesaistieties brīvprātīgo organizācijās, esiet altruistiski. Atbalstiet draugus, kaimiņus, kopienas, kuri nonākuši grūtībās.
  • Meklējiet profesionālu medicīnisku palīdzību, ja psihoemocionālie traucējumi par pārdzīvoto Jūs nomoka un nepāriet 4 līdz 6 nedēļu laikā.


Svarīga ir palīdzība arī mūsu mazākajiem sabiedrības locekļiem-bērniem, kas arī ir ierauti notikumu un emociju virpulī, bieži vien pat neizprotot situāciju un apstākļus pilnībā. Bērniem krīzes laikā visvairāk nepieciešams justies droši un zināt, ka viņiem ir kāds, uz kuru var paļauties. Viņiem ir nepieciešama vecāku pārliecība, pieņemšana, pacietība, izpratne un atbalsts. Neliekat bērnam justies vainīgam vai atbildīgam par notikušo. Neslēpiet no bērna to, ka pats esat satraukts. Runājiet ar viņiem par savām izjūtām un dariet viņiem zināmu, ka strādājat pie krīzes pārvarēšanas. Viņi iemācīsies tikt galā ar to no Jūsu pieredzes. Uzņemieties atbildību. Centieties reaģēt mierīgi un nekrist panikā, tas ļaus bērniem justies drošāk. Dodiet tikai patiesus, reālistiskus solījumus.

VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” speciālisti ir gatavi sniegt psihoemocionālo atbalstu ikvienam, kam tas šobrīd ir nepieciešams-tālrunis saziņai 25480539. Speciālisti atbalstu spēj sniegt latviešu un krievu valodā.

Raivis Logins

Ārsts-psihiatrs/narkologs

 

Alīna Kitnere

Projektu vadītāja

VSIA “Strenču PNS”

strencupns.lv Skip to content