VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (arī – Slimnīca) pagājušā gada nogalē noslēdza virtuālās realitātes (arī – VR) testēšanas projektu, kura mērķis bija iepazīt un praktiski pārbaudīt VR iespējas darbinieku psihoemocionālās labbūtības stiprināšanai un darba vides risku mazināšanai, vienlaikus veidojot pamatu tehnoloģijas drošai un ilgtspējīgai izmantošanai Slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā. Aktivitāte iekļaujas Slimnīcas digitālās transformācijas stratēģijas īstenošanas virzienos.
Virtuālās realitātes testēšanas pakalpojums tika saņemts projekta “Latvijas Digitālais akselerators (DAoL)” ietvaros, sadarbībā ar EDIC Vidzemes kontaktpunktu – Valmieras Attīstības aģentūru un Vidzemes Augstskolu ekspertiem – SSII pētnieci Lindu Lanceri un bakalaura studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas” studentu Denu Enriju Lakuču.
Testēšanas ietvaros tika izmantoti esoši VR risinājumi ar diviem pamatvirzieniem:
- Relaksācijas un elpošanas treniņi (apzinātība un stresa mazināšana)
- Kustību koordinācijas treniņi (satura uztvere un iesaiste)
Testēšanā piedalījās slimnīcas darbinieki; pacientu iesaiste tika īstenota mazākā apjomā, tomēr sniedza signālu par VR potenciālu dažādām pacientu grupām, ja ir skaidri sesiju soļi un nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Galvenie secinājumi:
Testēšanas rezultāti kopumā liecina par pozitīvu ietekmi uz lietotājiem, īpaši īstermiņā:
- Relaksācija un psihoemocionāls ieguvums: dalībnieki uzsvēra, ka VR palīdz atslābināt ķermeni un prātu, kā arī pēc sesijas darba dienas turpinājums ir mierīgāks un produktīvāks.
- Īstermiņa emocionālā stāvokļa uzlabojums: dalībnieku aptaujas rezultāti norāda, ka pēc VR pieredzes emocionālais stāvoklis vismaz īstermiņā uzlabojas.
- Svarīga ir satura un lietojamības pielāgošana: daļai dalībnieku nepiemērots saturs radīja nelabumu vai reiboni, savukārt citos gadījumos traucēja angļu valoda. Tādēļ uzsvars tika likts uz informētu izvēli un piemērota satura atlasi.
- Pēctecība un metodika ir kritiska: ņemot vērā iepriekšēju pieredzi (VR testēšana 2023. gadā), šoreiz projekta būtiskākais ieguvums ir izveidota praktiska sistēma, kas nodrošina VR izmantošanas turpināšanu.
Ilgtspējai – izstrādātas instrukcijas, procedūras un datu bāze:
Lai virtuālo realitāti varētu droši un ērtāk integrēt darba vidē, pakalpojuma laikā izstrādāts pilns ieviešanas “komplekts”:
- Instrukcijas – no detalizētas tehniskās līdz īsajai instrukcijai tieši pirms sesijas;
- Soli-pa-solim procedūras darbiniekiem un pacientiem, sasaistītas ar izslēgšanas kritērijiem, sesiju norisi un atbildīgo speciālistu darba organizāciju;
- VR lietotņu un pieredžu datu bāze, kur apkopoti parametri, pieredžu ilgumi, kolēģu atsauksmes, ieteikumi konkrētām pacientu grupām;
- Rīks datu analīzei ilgtermiņā, kas ļauj vienkārši sekot līdzi izmaiņām un efektam gan darbiniekiem, gan pacientiem.
Kopumā piedalījās 14 dalībnieki, no tiem 10 īstenoja 10 testēšanas sesijas. 4 darbinieki nepabeidza dalību (iemesli – angļu valoda un nelabuma sajūtas). Projekta rezultātā ir secināts, ka šos riskus lielā mērā iespējams mazināt, savlaicīgi informējot par pieejamajām pieredzēm un ļaujot izvēlēties piemērotāko saturu (piem., pieredžu ilgums, kustību intensitāte, valoda, vizuālie efekti u. c.).
Nākamie soļi:
Noslēdzoties testēšanai, plānots VR risinājumu piedāvāt plašākam Slimnīcas darbinieku lokam un turpināt izpēti par tehnoloģijas ietekmi uz darbinieku psihoemocionālo labbūtību.
“Saņemtais atbalsts ļāva izveidot skaidru un praktiski izmantojamu procesu ar konkrēti definētiem soļiem, lai VR risinājumu droši un saprotami varētu piedāvāt gan darbiniekiem, gan pacientiem, kuri šādu pieredzi iepriekš nav izmēģinājuši.”
Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002. Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
