No 2025. gada 6. janvāra līdz 1. aprīlim Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) īstenoja PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojektu – digitālu risinājumu, kas palīdzēja sakārtot pacientu plūsmu un nodrošināt, ka psihiatra palīdzība vispirms nonāk pie tiem, kam tā nepieciešama vissteidzamāk.
Trīs mēnešu laikā NPVC un sadarbības slimnīcu – Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas, slimnīcas “Ģintermuiža”, Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas un Piejūras slimnīcas – mājaslapās PALĪDZĪBAS ANKETU aizpildīja 3009 cilvēki. Mākslīgā intelekta atbalstīts risinājums anketas sarindoja piecās prioritātes kategorijās pēc steidzamības, ļaujot ārstniecības personām ātri identificēt akūtākos gadījumus.
Visaugstākās steidzamības jeb sarkanajā kategorijā tika klasificētas 184 anketas, un visi šo anketu aizpildītāji pie psihiatra nonāca 48 stundu laikā. Divu nedēļu laikā konsultāciju saņēma 322 pacienti. Savukārt pārējiem pēc rūpīgas triāžas tika piedāvāta plānveida konsultācija vai, ja psihiatra iesaiste nebija nepieciešama un sūdzības nesasniedza medicīniskas indikācijas, sniegts strukturēts ieteikums vērsties pēc palīdzības citās jomās, piemēram, pie psihologa, sociālā dienesta vai ģimenes ārsta.
Pilotprojekts skaidri apliecināja, ka šāda pieeja ir būtisks ieguvums gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. PALĪDZĪBAS ANKETA ļāva savlaicīgāk sniegt palīdzību akūtos gadījumos, uzlabot pacientu drošību un mērķtiecīgāk izmantot ārstniecības personu laiku.
Vienlaikus projekts izgaismoja arī būtiskus izaicinājumus. Tā īstenošana radīja ievērojamu papildu slodzi visiem iesaistītajiem darbiniekiem. NPVC pieredzē katra anketa tika individuāli pārskatīta, un ārstniecības personāls nodrošināja arī saziņu ar pacientiem. Tāpat praksē tika konstatēts, ka daļa anketu aizpildītas negodprātīgi. Bez papildu finansējuma un pie pašreizējā cilvēkresursu apjoma šādu intensitāti ilgtermiņā uzturēt nav iespējams.
Pilotprojekta noslēgums nenozīmē, ka PALĪDZĪBAS ANKETA pazūd. Gluži pretēji – tā attīstās un turpmāk kļūs par PSIHIATRISKĀS TRIĀŽAS ANKETU, kas kalpos kā strukturēts un uzticams digitāls palīgs medicīnas personālam. Tā būs praktisks rīks speciālistiem, palīdzot ātrāk un precīzāk izvērtēt pacienta stāvokli un pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu.
Turpmāk anketa tiks izmantota ārstniecības procesā pēc speciālista ieteikuma – piemēram, pēc ģimenes ārsta, klīniskā psihologa vai cita ārsta speciālista rekomendācijas, tostarp arī somatisko stacionāru uzņemšanas nodaļās. Tā palīdzēs strukturēt sarunu ar pacientu, precīzāk izvērtēt pašsajūtu un savlaicīgāk pamanīt riskus un vajadzības. Kā uzsvērts arī iepriekš, anketa ir palīgrīks ārstam, nevis speciālista aizstājējs.
Analizējot pilotprojekta rezultātus, NPVC secināja, ka aptuveni divās trešdaļās gadījumu pacientiem nebija nepieciešama psihiatra vizīte, bet gan psiholoģisks atbalsts. Vienlaikus praksē novērots, ka daļa cilvēku, saņemot ieteikumus par piemērotākiem palīdzības veidiem, nevēlējās tos izmantot un uzstāja uz vizīti pie psihiatra arī tad, ja tam nebija medicīniska pamatojuma. Tas izgaismo būtisku izaicinājumu – sabiedrībā joprojām trūkst skaidras izpratnes par to, ar ko nodarbojas psihiatrs, klīniskais psihologs un psihoterapeits, un kad katrs no šiem speciālistiem ir nepieciešams.
Tādēļ NPVC sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” jau tuvākajā laikā uzsāks informatīvi izglītojošu publikāciju sēriju par to, kur un kā Latvijā saņemt krīzes, psiholoģisko un psihiatrisko palīdzību, skaidri strukturējot palīdzības ceļu no pirmā zvana līdz ārstēšanai.
Pacientiem tas nozīmē, ka palīdzības saņemšana arī turpmāk balstīsies uz individuālu izvērtējumu, ārsta iesaiste saglabāsies kā galvenais lēmumu pieņemšanas posms, savukārt anketa turpinās kalpot kā atbalsta instruments, lai savlaicīgāk pamanītu riskus un vajadzības. Pilotēšanas laikā iegūtā pieredze jau ir uzlabojusi pieeju pacientu izvērtēšanai un palīdzēs arī turpmāk nodrošināt mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku psihiskās veselības aprūpi Latvijā.
PALĪDZĪBAS ANKETAS pilotprojekts ir noslēdzies, taču tā laikā iegūtā pieredze un dati kalpos par nozīmīgu pamatu turpmākiem risinājumiem, kas vērsti uz pieejamāku, savlaicīgāku un pacientam pielāgotāku psihiskās veselības aprūpi Latvijā.
Pilotprojekts tika īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.r. projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” ietvaros.
