Autors: dr. Vineta Janena, RSU Rezidentūras studiju fakultātes 2.studiju gada rezidente Psihiatrijā. Dr. Inga Bauska Psihiatre, SPNS galvenā ārste-psihiatre
Zirgu asistēta terapija ir uz pieredzi balstīta terapija, kas veicina mijiedarbību starp zirgiem un cilvēkiem, sesijās, kas paredzētas terapijas mērķu sasniegšanai. Terapijā piedalās pacients, īpaši apmācīts zirgs vai vairāki zirgi, sertificēts «psihiskās veselības speciālists» (psihologs, psihoterapeits, psihiatrs) un speciālists darbā ar zirgiem [5]. Zirgu asistēta terapija nav pilnīgi standartizēta [7], tai ir zināma pamatstruktūra, bet ir iespējama uzdevumu modifikācija, pielāgošana katram individuālajam gadījumam. Nodarbības notiek individuāli, pāros, ģimenēs un grupās [6].
Pirmo reizi mājdzīvniekus terapeitiskās intervencēs sāka iesaistīt 1796.g. Jorkas garīgo traucējumu ārstēšanas iestādē Anglijā [13]. Tā bija pirmā iestāde Anglijā, kur garīgās slimības tika uzskatītas par kaut ko tādu, no kā cilvēks var izveseļoties, un pret pacientiem izturējās ar empātiju un cieņu. Atšķirībā no citām tā laika psihiatriskajām institūcijām tur nebija ne ķēžu, ne roku dzelžu, un fizisks sods bija aizliegts. Ārstēšana balstījās uz personalizētu pieeju un labvēlīgu attieksmi, atjaunojot pacientu pašcieņu un paškontroli [12]. Sākotnējā dokumentācija liecināja, ka mazu, pieradinātu dzīvnieku atrašanās sabiedriskās telpās un iestādes teritorijā mazināja pacientu uzbudinājumu un diskomfortu, vienlaikus tuvinot viņus dabai, kurai, kā tika domāts, piemīt ārstnieciskas īpašības [13]. Dzīvnieku asistēta terapija ir terapeitiskā metode, kurā tiek iesaistīts pacients, terapeits un īpaši apmācīts dzīvnieks ar mērķi sasniegt noteiktu terapeitisko efektu. Tā ir papildus ārstēšanas metode, kas paredzēta pacienta emocionālās, kognitīvās, motorās un sociālās funkcionēšanas uzlabošanai [1]. Dzīvnieki ir īpaši ar to, ka viņiem patīk fizisks kontakts, viņi nerunā pretī, neuzdod jautājumus, nenosoda [3]. Dzīvnieku asistēta terapija var būt laba alternatīva tradicionālajai «sarunas» terapijai. Dzīvniekam terapijā ir tāda kā starpnieka loma un «šķiet, ka dzīvniekiem ir dabiska tendence veidot saikni ar cilvēkiem». Sešdesmito gadu beigās bērnu psihologs Boriss Levinsons sāka iekļaut savu suni terapijas sesijās un konstatēja, ka «suns darbojas kā «sociāla smērviela» starp terapeitu un bērnu, nodrošinot brīvāku atmosfēru, kas veicina sevis izpaušanu» [2]. Kad terapijā tiek iesaistīti dzīvnieki, pacienti parasti ir vairāk motivēti apmeklēt terapiju un aktīvi piedalīties tajā. Pacienti var izjust rūpes un pieķeršanos fiziskā kontaktā ar dzīvnieku, piedzīvot pieņemšanu, prieku un uztvert to kā izklaidi, kā arī veidot uzticības pilnas attiecības ar dzīvnieku, kas pēc tam var paplašināties līdz terapeitam, tādējādi palielinot panākumu gūšanas iespējamību [5]. Terapijās biežāk iesaistītie dzīvnieki ir suņi, zirgi, delfīni, kaķi, putni, zivis un grauzēji [4].
VĒSTURE
Zirgi vēsturē tiek pieminēti kā dziedināšanas līdzekļi, kā arī tiek simboliski saistīti ar grieķu kentauru Hīronu jeb dziedināšanas Dievu [11]. Zirgu īpašības tika «klusi» izmantotas gadsimtiem ilgi, cenšoties dziedināt cilvēkus. Senie grieķi izmantoja izjādes ar zirgu, lai nomierinātu cilvēkus, kuri cieš no neārstējamām slimībām. Pirmo pilno dokumentāciju par jāšanas ārstnieciskajiem efektiem izveidoja Merkurialis 1569.g. Taču tobrīd lielas intereses par šāda veida terapeitisku intervenci nebija. Taču situācija mainījusies 1952.g., kad jātniece Liza Hārtela, neskatoties uz to, ka viņa bija daļēji paralizēta no poliomielīta, ieguva sudraba medaļu olimpiskajās spēlēs, pēc kā jāšanas terapeitiskā nozīme kļuva arvien vairāk atzīta un informācija par to sāka izplatīties daudzās pasaules valstīs [10]. 1969.g. NARHA (the North American Riding for the Handicapped Association) ASV uzsākusi zirgu asistētas aktivitātes un terapiju (tieši jāšanu ar zirgu), kas mērķēta uz fiziskiem traucējumiem. 1996.g. EFMHA (Equine Facilitated Mental Health Association) vadībā sākusies zirgu asistētas terapijas pielietošana arī psihiskiem traucējumiem (depresija, trauksme, AST – autiskā spektra traucējumi). 1999.g. EAGALA (Equine Assisted Growth and Learning Association) noteikusi tieši darbu ar zirgu no zemes kā pamatu zirgu asistētā terapijā, kā arī ieviesusi apmācību un sertifikācijas sistēmu ar centieniem standartizēt zirgu asistētu terapiju pasaules mērogā [6]. Šobrīd tieši EAGALA ir vadošā organizācija zirgu asistētā terapijā pasaulē, bet ir arī organizācija PATH (Professional Association of Therapeutic Horsemanship International), kura attīstījās no NARHA un ir vairāk vērsta tieši uz jāšanu ar zirgu terapeitiskos nolūkos.
Iespējams rodas jautājums, kas zirgos ir tik īpašs, atšķirīgs no citiem dzīvniekiem. Zirgi ir liela auguma, spēcīgi, dinamiski, inteliģenti un sabiedriski dzīvnieki. Viņi ir arī bara dzīvnieki, tātad viņiem piemīt īpaši attīstītas iezīmes – vēlme saņemt atzīšanu, apstiprinājumu, pārliecību, komfortu un piederības sajūtu. Ņemot vērā to, ka zirgi ir zālēdāji, kas nozīmē, ka viņi var būt arī potenciāls «medījums», viņiem piemīt ārkārtīgi attīstīti instinkti, lai izdzīvotu – piesardzīga attieksme, sensitivitāte un uzmanība pret apkārt notiekošo [5], attiecīgi spēcīgas neverbālās komunikācijas spējas, viņi ne tikai spēj «nolasīt» citu dzīvnieku ķermeņa valodu, bet arī paši savā starpā tādā veidā ļoti aktīvi komunicē. Zirgi ir īpaši ar to, ka tiem raksturīga precīza pieredzes un apzināšanās sakritība, tas ir, iekšējais emocionālais stāvoklis atbilst ārējai uzvedībai, savā ziņā viņi «nespēj tēlot». No šādas dzīvnieka uzvedības ir iespējams gūt tādu kā «sevis atspoguļošanu» un atgriezenisko saiti [3].
TERAPIJAS NORISE
Terapija sastāv no vairākiem elementiem. Primāri notiek zirga uzvedības vērošana (individuāli vai barā) un cilvēku pieredzes eksternalizācija zirgu uzvedībā Piemēram, cilvēks redz, kā, ganoties barā, uz troksni reaģē dažādi zirgi, kāds nedomājot aizmūk, kāds sastingst, saspicē ausis un uzmanīgi vēro trokšņa avotu, kāds mierīgi paskatās, novēršas un turpina ēst. Katram zirgam ir unikāla personība, kas ļauj cilvēkam izvēlēties zirgu, kas var atgādināt par sevi vai kādu citu cilvēku savā dzīvē; šī empātija pret zirgu var palīdzēt cilvēkam izprast savā dzīvē notiekošo un savu mijiedarbību ar citiem cilvēkiem Zirgu uzvedības novērošana var arī palīdzēt indivīdiem izpētīt problēmas tādā veidā, kas ir radošāks, mazāk verbāls, mazāk uzmācīgs un nodrošina spēcīgākas «metaforas» un vizuālus atgādinājumus par notiekošo terapijā. Savas pieredzes eksternalizācija zirgu uzvedībā ļauj cilvēkam labāk izprast savas dzīves problēmas [5].
Tālāk seko fizisks kontakts ar zirgu (glaudīšana, ķemmēšana, tīrīšana) un mijiedarbība ar zirgu slēgtā laukumā (piemēram, kopīga kustības uzsākšana, virziena maiņa, apstāšanās, apgriešanās, iešana kopā cauri šķēršļu trasei). Notiek neverbāla komunikācija [8] un «bara» attiecību veidošana ar zirgu (viens ir līderis, otrs seko). Cilvēks mācās parādīt savu uzstājību bez agresijas, ievērojot cita robežas, attīstot tādā veidā arī pacietību un cieņu [3]. Terapijas laikā cilvēks pievērš uzmanību savai un zirga uzvedībai, aktīvi izmanto savu ķermeņa valodu, lai zirgs izprastu cilvēka komandas un veiktu tās bez fiziska spēka pielietošanas. Notiek savas neverbālās komunikācijas apzināšanās, mācīšanās izpaust savas emocijas. Zirgiem piemīt unikāla spēja atpazīt cilvēka ārējo darbību un emocionālā stāvokļa atbilstību vai neatbilstību un atspoguļot to savā uzvedībā [8].
Zirga reakcija uz cilvēka noskaņojumu bieži var atspoguļot indivīda pašreizējo emocionālo enerģiju un kalpot kā spēcīgs pārneses mācīšanās līdzeklis [5]. Terapijas noslēgumā norisinās diskusija starp pacientu un terapeitu par novēroto uzvedību, piedzīvotajām emocijām, sajūtām un domām komunikācijā ar zirgu [6] [5], tiek veikta notikušā analīze un izdarīti secinājumi.
Zirgu asistēta terapija ir uz pieredzi balstīta pieeja. Cilvēki uzzina par sevi, reaģējot uz citu dzīvo radību – zirgu [6], atrodas «šeit un tagad», nereti tiek spiesti «iziet no savas komforta zonas» un pat zināmā mērā pārvarēt savas bailes, taču galu galā iegūst «uzticamu draugu» un gūst gandarījumu [8]. Mijiedarbība ar zirgu mudina cilvēkus atklāt, atzīt un, iespējams, dalīties savās dziļajās un iepriekš apslēptajās jūtās. Saikne, kas veidojas starp indivīdu un zirgu, var būt tikpat vērtīga kā saikne starp indivīdu un terapeitu, un tā var nodrošināt papildu sajūtas par rūpēm un tuvību. Citi pozitīvi terapeitiskie aspekti zirga un cilvēka attiecībās ir sadarbība, cieņa, pieņemšana bez kritikas un nosacījumiem, uzticēšanās, sava veida konfidencialitāte, siltums un sajūtas, ka cilvēks var kontrolēt savu dzīvi [5]. Cilvēki var izmantot to, ko viņi ir iemācījušies, mijiedarbojoties ar zirgu, un pielietot to dažādās dzīves situācijās un attiecībās ar citiem cilvēkiem [2].
Komunikācijā ar zirgu cilvēks sevī attīsta pašpārliecinātību, ticību sev un saviem spēkiem, neatkarību, apgūst līdera iemaņas, uzlabojas socialā funkcionēšana, attiecību veidošana un uzturēšana, tiek attīstīta emociju apzināšanās, empātija, rūpes par citiem, uzticēšanās apkārtējiem, tiek uzlabota impulsu kontrole, adaptācijas mehānismi, problēmu risināšanas spējas, stresa tolerance, radošums, tiek stimulēta arī sava veida rutīnas un struktūras izveide, tiek attīstīta sīkā motorika, personīgās telpas un robežu izpratne, kā arī uzmanības noturība [8] [9].
TERAPIJAS PIELIETOŠANAS IESPĒJAS
Psihiskie traucējumi:
*Ģeneralizēta trauksme, fobijas, panikas traucējumi, separācijas trauksme, selektīvs mutisms
*Depresija PTSS – posttraumatiskais stresa sindroms
*Atkarības
*UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms [9]
*AST
*Garīga atpalicība
*Ēšanas traucējumi
*Disociatīvie traucējumi [5]
Citi:
*Dažādi uzvedības traucējumi
*Izdegšanas sindroms
*Problēmas pāru attiecībās, krīžu situācijas
*Pēcinsulta motori sensori traucējumi
*Multiplā skleroze
*Cerebrālā trieka
*Sekas pēc negatīviem notikumiem bērnībā [8]
*Zems pašvērtējums
*Emocionāli pārdzīvojumi, komunikācijas problēmas u.c. [5]
Latvijā ir daži centri, kas nodarbojas ar zirgu asistētu terapiju, bet tie diemžēl nav sertificēti EAGALA, kā arī tajos nestrādā personāls ar medicīnisko izglītību. 07.09.24. viesojos Augusta stallī, Mālpilī, kas piedāvā zirgterapiju personības attīstīšanai centra vadītājas uzraudzībā un zirga asistētu psihoterapiju psihoterapeites vadībā. Tiek piedāvāti arī komandas saliedēšanas pasākumi un ekskursijas. Nodarbības centrā norisinās grupās un individuāli. Nākot gan cilvēki, kam ļoti patīk zirgi, gan uzņēmēji, gan pāri, tiekot palīdzēts arī depresijas, izdegšanas, trauksmes, garīgās atpalicības, pēcinsulta un AST gadījumos. Netiek uzņemti klienti ar neparedzamu vai agresīvu uzvedību. Nodarbībās pārsvarā darbs notiek ar zirgu no zemes, uz zirga kāpj reti un uz ļoti īsu brīdi (10min). Nodarbības laikā vienam klientam var tikt piedāvāti vairāki zirgi, atkarībā no situācijas, cilvēka un zirga temperamenta. Nodarbības notiek gan ārā, gan manēžā. Centrs sācis darbību 2022.g. Stallī labvēlīgos apstākļos mitinās 15 ļoti mierīgi un nosvērti zirgi. Tie tika iestrādāti darbam no zemes, ikdienā netiek izmantoti sportam vai nomai, tiek labi baroti un laimīgi dzīvo «24/7» režīmā ārā ar iespēju jebkurā laikā pašiem nākt iekšā stallī vai zem nojumes.
Pēdējā desmitgadē vērojama arvien pieaugoša interese par zirgu asistētu terapiju pasaulē, veikta virkne pētījumu, kur uzrādīts pozitīvs efekts no šī veida terapijas, un ārzemēs šī terapija tiek aktīvi pielietota, taču Latvijā šobrīd šis terapijas veids vēl nav pietiekami popularizēts, kā arī esošajos centros trūkst speciālistu ar medicīnisko izglītību. Līdz ar to jādomā, ka Latvijā būtu vērtīgi šo nozari attīstīt un tā noteikti būtu ļoti labs papildinājums multiprofesionālajā rehabilitācijā kā psihiatrijā, tā arī citās nozarēs.
IZMANTOTIE AVOTI
Shelef A, Brafman D, Rosing T, Weizman A, Stryjer R, Barak Y. Equine Assisted Therapy for Patients with Post Traumatic Stress Disorder: A Case Series Study. Mil Med. 2019 Oct 1;184(9-10):394-399. doi: 10.1093/milmed/usz036. PMID: 30839068.
Wilson K, Buultjens M, Monfries M, Karimi L. Equine-Assisted Psychotherapy for adolescents experiencing depression and/or anxiety: A therapist’s perspective. Clin Child Psychol Psychiatry. 2017 Jan;22(1):16-33. doi: 10.1177/1359104515572379. Epub 2016 Jul 27. PMID: 26668260.
MacLean, Barbara,L.C.A.T., M.T.-B.C. (2011). Equine-assisted therapy. Journal of Rehabilitation Research and Development, 48(7), 4-IX,X,XI,XII. Retrieved from https://db.rsu.lv/login?url=https://www.proquest.com/scholarly-journals/equine-assisted-therapy/docview/889167048/se-2
Hawkins E, Hawkins R, Dennis M, Williams J, Lawrie SM. Animal‐assisted therapy, including animal‐assisted activities and resident animals, for improving quality of life in people with stroke. Cochrane Database Syst Rev. 2019 Apr 23;2019(4):CD013314. doi: 10.1002/14651858.CD013314. PMCID: PMC6477876.
Bindi Bennett, Elise Woodman, The Potential of Equine-Assisted Psychotherapy for Treating Trauma in Australian Aboriginal Peoples, The British Journal of Social Work, Volume 49, Issue 4, June 2019, Pages 1041–1058, https://doi.org/10.1093/bjsw/bcz053 Masini A. Equine-assisted psychotherapy in clinical practice.
J Psychosoc Nurs Ment Health Serv. 2010 Oct;48(10):30-4. doi: 10.3928/02793695-20100831-08. Epub 2010 Sep 22. PMID: 20873699.
Arnon S, Fisher PW, Pickover A, Lowell A, Turner JB, Hilburn A, Jacob-McVey J, Malajian BE, Farber DG, Hamilton JF, Hamilton A, Markowitz JC, Neria Y. Equine-Assisted Therapy for Veterans with PTSD: Manual Development and Preliminary Findings. Mil Med. 2020 Jun 8;185(5-6):e557-e564. doi: 10.1093/milmed/usz444. PMID: 32034416; PMCID: PMC7282489.
Craig, E. A., Nieforth, L., & Rosenfeld, C. (2020). Communicating Resilience among Adolescents with Adverse Childhood Experiences (ACEs) through Equine Assisted Psychotherapy (EAP). Western Journal of Communication, 84(4), 400–418. https://doi.org/10.1080/10570314.2020.1754451
Using Equine Therapy as Mental Health Treatment. What do horses bring to the therapeutic process? By Jodi Clarke, MA, LPC/MHSP Updated on January 16, 2024. Medically reviewed by Steven Gans, MD. Pieejams: verywellmind.com/equine-therapy-mental-health-treatment-4177932?print
Notgrass, C. G., & Pettinelli, J. D. (2015). Equine Assisted Psychotherapy: The Equine Assisted Growth and Learning Association’s Model Overview of Equine-Based Modalities. Journal of Experiential Education, 38(2), 162-174. https://doi.org/10.1177/1053825914528472
Burgon, H. L. (2011). ‘Queen of the world’: experiences of ‘at-risk’ young people participating in equine-assisted learning/therapy. Journal of Social Work Practice, 25(02), 165–183. https://doi.org/10.1080/02650533.2011.561304
https://www.quakersintheworld.org/quakers-in-action/92/The-Retreat-York-England
The Fascinating History of Animal-Assisted Therapy.Elizabeth Ruegg DSW, LCSW. Therapeutic Paws. Updated September 15, 2024. Reviewed by Jessica Schrader. Pieejams: https://www.psychologytoday.com/us/blog/therapeutic-paws/202409/the-fascinating-history-of-animal-assisted-therapy
